Pirms būvprojekta izstrādes ir jānoskaidro, kas atrodas zemē zem plānotās būves. Projektētājs nevar aprēķināt pamatus, ja nezina, kādi slāņi tur ir un cik lielu slodzi tie var izturēt.
Šo darbu kopumā sauc par inženierizpēti, bet piedāvājumos pasūtītājs sastop vairākus līdzīgus nosaukumus, proti, ģeotehniskā izpēte, ģeoloģiskā izpēte, inženierģeoloģiskā izpēte, hidroģeoloģiskā izpēte un ģeoekoloģiskā izpēte. Daļa no tiem ir atsevišķi darbi, bet daļa ir viena darba sastāvdaļas.
Šajā rakstā ir izskaidrots, ar ko atšķiras ģeotehniskā un ģeoloģiskā izpēte, kad tā ir nepieciešama, ko noskaidro katrs izpētes veids, kas jānokārto pirms darba pasūtīšanas, kā darbi notiek objektā un ko pasūtītājam meklēt gatavajā izpētes pārskatā.
Ar ko ģeotehniskā izpēte atšķiras no ģeoloģiskās izpētes?
Abas izpētes noskaidro, kādi slāņi atrodas zemē, taču atšķiras jautājums, uz kuru tās atbild.
Ģeotehniskā izpēte atbild par konkrētu būvi
Tā noskaidro, vai grunts noturēs plānotās ēkas svaru un vai ēka neiesēdīsies nevienmērīgi.
Ģeoloģiskā izpēte atbild par teritoriju
Tā noskaidro, kādi slāņi zemē seko cits citam, neatkarīgi no tā, kas tur tiks celts.
No šīs atšķirības izriet arī tas, kurā brīdī katru no tām pasūta.
- Ģeotehnisko izpēti pasūta tad, kad plānotā būve jau ir zināma un tiek gatavots būvprojekts
- Ģeoloģisko izpēti pasūta galvenokārt dabas resursu ieguvei, piemēram, karjeriem, savukārt vispārējā stadijā, vērtējot zemes gabalu pirms pirkuma vai plānojot apbūvi lielākā platībā, kad konkrētas ēkas vēl nav, veic inženierģeoloģisko izpēti vai ģeotehnisko priekšizpēti
Ja teritorijā ģeoloģiskās un vides izpētes darbi jau ir veikti, ģeotehnisko izpēti tie neaizstāj, bet var samazināt tās apjomu.
Kad ģeotehniskā izpēte ir nepieciešama?
Ģeotehniskā izpēte ir vajadzīga tad, kad tiek izstrādāts būvprojekts. To prasa LBN 005-15 3. punkts. Prasība attiecas gan uz jaunbūvēm, gan uz esošu ēku pārbūvi un atjaunošanu.
Cik apjomīga izpēte būs, nosaka katrā gadījumā atsevišķi. Vispārīgo būvnoteikumu 22. punkts paredz, ka to izlemj trīs puses kopā, proti, pasūtītājs, projektētājs un izpētes veicējs. Tāpēc izpētes apjomu pasūtītājs viens pats izlemt nevar.
Lielāks izpētes apjoms parasti ir vajadzīgs šādos gadījumos:
- būvvietā ir plānots pagrabs vai cita pazemes daļa
- tiek pārbūvēta esoša ēka un pamatiem tiks pievienota papildu slodze
- blakus esošajām ēkām ir redzamas plaisas vai iesēšanās pazīmes
- zemes gabals atrodas nogāzē, bijušā purvā vai uzbērtā teritorijā
Šie nav normatīvi noteikti kritēriji, bet apstākļi, kuros projektētājam ir nepieciešams vairāk datu. Ja zemes gabalam ir kāda no šīm pazīmēm, par to jāpastāsta projektētājam jau pirmajā sarunā.
Kā šie izpētes veidi savstarpēji saistās?
Būvnormatīvā ir trīs izpētes veidi, bet ikdienā tiek lietoti vairāki nosaukumi.
LBN 005-15 “Inženierizpētes noteikumi būvniecībā” 2. punkts sadala inženierizpēti šādi:
- ģeodēziskā un topogrāfiskā izpēte, kas nosaka reljefu, robežas un esošo objektu novietojumu
- ģeotehniskā izpēte, kas nosaka zemes slāņu uzbūvi un grunts īpašības
- hidrometeoroloģiskā izpēte, kas nosaka ūdens līmeņu un laikapstākļu ietekmi uz būvi
Visi jautājumi par grunti zem būves ietilpst ģeotehniskajā izpētē. Arī hidroģeoloģiskie darbi nav atsevišķs veids, bet ģeotehniskās izpētes sastāvdaļa.
Nosaukumi “inženierģeoloģiskā izpēte” un “ģeoekoloģiskā izpēte” nāk nevis no būvnormatīva, bet no Ministru kabineta noteikumiem Nr. 578 par ģeoloģiskās informācijas sistēmu.
Ko noskaidro katrs izpētes veids?
Ģeotehniskā izpēte
Ģeotehnika ir nozare, kas pēta grunti kā būves pamatni. Ģeotehniskajā izpētē projektētājam jāsaņem atbildes uz trīs jautājumiem:
- Kādi slāņi zemē seko cits citam un cik biezs ir katrs no tiem?
- Cik lielu slodzi katrs slānis spēj noturēt?
- Cik dziļi atrodas slānis, uz kura būvi var balstīt?
Pārbūves gadījumā jānoskaidro vēl viena lieta, proti, kā grunts ir mainījusies ēkas ekspluatācijas gados. To prasa LBN 005-15 23. punkts, jo bez šiem datiem nevar pārrēķināt esošo pamatu nestspēju.
Ģeoloģiskā un inženierģeoloģiskā izpēte
Ģeoloģiskā izpēte noskaidro slāņu secību teritorijā. Inženierģeoloģiskā izpēte ir tas pats darbs ar vienu papildu uzdevumu, proti, novērtēt, vai teritorijā nav zemes nestabilitātes pazīmju.
LBN 005-15 4. punkts tās sauc par nelabvēlīgiem ģeoloģiskiem procesiem:
- karsts, kad ieži zemē izšķīst un veidojas tukšumi
- noslīdeņi, kad nogāzē grunts slīd lejup
- sufozija, kad ūdens izskalo sīkās grunts daļiņas
- pārmitrināšana, kad teritorija kļūst pārāk mitra
Visos šajos gadījumos zeme var sēsties vai zaudēt nestspēju, tāpēc mainās arī pamatu risinājums. Tieši tāpēc ģeoloģisko un inženierģeoloģisko izpēti parasti pasūta kopā.
Hidroģeoloģiskie darbi
Hidroģeoloģiskie darbi noskaidro, kā zemē pārvietojas ūdens. Pasūtītājam svarīgākais rezultāts ir gruntsūdens līmenis, jo tas nosaka trīs lietas:
- vai pagrabs vai cita pazemes daļa konkrētajā vietā vispār ir iespējama
- cik stipri jānostiprina būvbedre
- cik daudz ūdens būvdarbu laikā būs jāatsūknē
Ūdens ieguves urbums ir cits darbs, kas ar būvniecības inženierizpēti nav saistīts. To veic komersants. Urbumam, kas dziļāks par 20 metriem, nepieciešama Valsts vides dienesta licence. Šie darbi ietilpst ūdensapgādes un hidroģeoloģijas jomā.
Ģeoekoloģiskā izpēte
Ģeoekoloģiskā izpēte noskaidro, vai gruntī un gruntsūdenī ir nokļuvušas piesārņojošas vielas. To pasūta tad, kad teritorijā agrāk ir darbojusies degvielas uzpildes stacija, mazuta saimniecība vai ķīmijas ražotne.
Laboratorijas rezultātus salīdzina ar augsnes un grunts kvalitātes normatīviem. Piesārņojuma līmeņi tur apzīmēti ar trim burtiem:
- A ir mērķlielums, kas nedrīkst būt pārsniegts, uzsākot jaunu piesārņojošu darbību
- B ir piesardzības robežlielums, kuru pārsniedzot jāveic piesārņotās vietas izpēte un monitorings
- C ir kritiskais robežlielums, kuru pārsniedzot jāveic piesārņotās vietas sanācija
Ja C vērtība ir pārsniegta, seko piesārņotās teritorijas attīrīšana un sanācija. Tas ir atsevišķs darbs ar savām izmaksām un savu termiņu.
Gruntsūdens paraugu rezultātus vērtē pēc MK noteikumiem Nr. 118 par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti. Degvielas uzpildes stacijām un naftas bāzēm papildu prasības, tostarp pazemes ūdeņu novērošanai, nosaka MK noteikumi Nr. 409.
Kas jānokārto pirms ģeotehniskās izpētes pasūtīšanas?
Pirms izpētes pasūtīšanas ir vērts nokārtot trīs lietas:
1. Pieaicināt projektētāju
Ēkas pamatus aprēķina projektētājs, tāpēc tieši viņš zina, kādi dati par grunti viņam būs vajadzīgi. Ja izpēti pasūta bez viņa, šie dati var iztrūkt, tāpēc var būt nepieciešams atkārtots izbraukums uz objektu.
2. Uzrakstīt tehnisko uzdevumu
Tas ir dokuments, kurā pasūtītājs apraksta plānoto būvi un uzdod, kas jāizpēta. Par tajā norādīto ziņu pareizību atbild pats pasūtītājs, arī tad, ja dokumentu viņam palīdz sagatavot kāds cits (LBN 005-15 6. un 8. punkts).
3. Pārbaudīt jau esošos datus
Valsts ģeoloģijas fondā glabājas agrāk veiktās izpētes pārskati (Ministru kabineta noteikumi Nr. 578). Ja par konkrēto zemes gabalu tur kaut kas atrodams, jaunās izpētes apjoms var būt mazāks, tāpēc arī cena būs zemāka.
Kā izpēte notiek objektā?
Izpēte objektā notiek četros soļos:
1. Sagatavošanās
Izpētes veicējs iepazīstas ar tehnisko uzdevumu un nosaka, cik urbumu vajadzēs un kur tie atradīsies.
2. Urbšana un zondēšana
Urbšana dod grunts paraugus un datus par slāņu secību. Ar zondēšanu mēra grunts pretestību vietās starp urbumiem.
3. Laboratorija
Paraugus nogādā laboratorijā, kur parasti nosaka grunts fizikālās īpašības, piemēram, granulometriju, plasticitāti un filtrācijas īpašības. Grunts nestspēju un saspiežamību lielākoties nosaka zondēšana objektā.
4. Objekta sakārtošana
Urbumus aizpilda vai likvidē un izpētes teritoriju atjauno iepriekšējā stāvoklī.
Urbumu skaitu un dziļumu nosaka būves izmēri, tās slodze un grunts mainīgums teritorijā. Tāpēc divi piedāvājumi par vienādu objektu var atšķirties gan apjomā, gan cenā. Salīdzinot tos, jāskatās urbumu skaits, dziļums un iekļautās laboratorijas pārbaudes.
Urbumu tamponāža pēc izpētes
Tamponāža ir urbuma aizpildīšana ar materiālu, kas to noslēdz. Izurbts urbums savieno vairākus zemes slāņus un pa neaizpildītu urbumu piesārņojums no zemes virsmas var nokļūt dziļākos ūdens slāņos.
LBN 005-15 9. punkts to padara obligātu, proti, pēc darbu pabeigšanas urbumi jātamponē vai jālikvidē un teritorija jāsakārto.
Pasūtītājam no tā izriet divas lietas. Tamponāžai jābūt iekļautai līgumā, nevis jāparādās vēlāk kā papildu rēķinam. Ja daļu urbumu plānots saglabāt gruntsūdens monitoringam, to izlemj pirms urbšanas.
Ko satur izpētes pārskats?
Kad darbi ir pabeigti, izpētes veicējs iesniedz pārskatu. No tā projektētājs ņems datus pamatu aprēķinam, tāpēc pasūtītājam ir vērts pārbaudīt, vai tajā ir visas četras daļas.
1. Ģeoloģiskais griezums
Zīmējums, kurā redzams, kādi slāņi seko cits citam un cik biezs ir katrs no tiem.
2. Gruntsūdens līmenis ar mērījuma datumu
Datums ir svarīgs, jo pavasarī ūdens līmenis ir augstāks nekā vasaras beigās. Bez datuma projektētājs nezina, vai skaitlis rāda augstāko vai zemāko līmeni.
3. Zondēšanas un laboratorijas rezultāti
Grunts nestspējas un saspiežamības rādītāji no zondēšanas un grunts fizikālās īpašības no laboratorijas. Ja to nav, projektētājam jārēķinās ar vājāku grunti, nekā tā patiesībā varētu būt, tāpēc pamati var izmaksāt dārgāk.
4. Secinājumi ar ieteikumiem pamatiem
Šeit izmērītie skaitļi kļūst par ieteikumu, uz kāda dziļuma un kāda veida pamatus būvēt.
Pārskatu ir vērts izlasīt kopā ar projektētāju. Ja kāda daļa trūkst, to prasa no izpētes veicēja vēl pirms būvprojekta izstrādes.