Vides atļauja ir vārds, ko uzņēmēji lieto ikdienā, taču normatīvajos aktos tāda dokumenta nosaukuma nav. Ar to apzīmē vienu no diviem dokumentiem, ko izsniedz Valsts vides dienests. Tas, kurš no tiem pienākas jūsu uzņēmumam, ir atkarīgs no radītā piesārņojuma apjoma.
Likums Par piesārņojumu sadala piesārņojošās darbības A, B vai C kategorijā pēc principa, ka jo lielāks piesārņojums, jo stingrākas prasības. A un B kategorijas uzņēmumi saņem piesārņojošas darbības atļauju, bet C kategorijas uzņēmumiem atļauju neizsniedz, tās vietā darbību ieraksta reģistrā un izsniedz par to C apliecinājumu.
Ko nozīmē A, B un C kategorija
A kategorija
A kategorija aptver uzņēmumus ar vislielāko piesārņojumu, kura ietekme uz gaisu, ūdeni un augsni sniedzas tālu ārpus pašas teritorijas, tāpēc prasības šeit ir visstingrākās. Tajā ietilpst lielās koģenerācijas stacijas, naftas produktu pārstrāde, metalurģija u.c. darbības, ko var aplūkot likuma “Par piesārņojumu” 1. pielikumā.
A kategorijas uzņēmumam nepietiek ar to, ka emisijas iekļaujas normā, jo tam jāizmanto arī tehnoloģija, kas atbilst nozarē labākajai un ko Eiropas Savienība katrai nozarei apkopo atsevišķi. A kategorijas atļaujā Valsts vides dienests norāda, cik daudz katrs emisijas avots drīkst izmest un cik bieži tas jāmēra.
Valsts nodeva par A kategorijas atļaujas izsniegšanu šobrīd ir 853,72 eiro.
B kategorija
B kategorija aptver uzņēmumus ar vidēju piesārņojumu, kura ietekme parasti nesniedzas tālāk par objekta apkārtni, taču atļauja jāsaņem pirms darba uzsākšanas tāpat kā A kategorijā. Tajā ietilpst metālapstrādes un kokapstrādes ražotnes, vidēja apjoma katlumājas u.c. darbības, ko var aplūkot MK noteikumu Nr. 1082 1. pielikumā.
Lai saņemtu B atļauju, uzņēmums iesniedz Valsts vides dienestam iesniegumu ar ražošanas procesa un emisiju aprakstu, pēc kura Valsts vides dienests nosaka atļaujas nosacījumus.
Valsts nodeva par B kategorijas atļaujas izsniegšanu šobrīd ir 362,83 eiro.
C kategorija
C kategorija aptver uzņēmumus ar nelielu, taču regulāru piesārņojumu, par kuru valstij ir jāzina, kur tas rodas. Tajā ietilpst autoservisi, nelielas katlumājas u.c. darbības, ko var aplūkot MK noteikumu Nr. 1082 2. pielikumā.
Atļauju šādai darbībai neizsniedz, tās vietā Valsts vides dienests ieraksta darbību reģistrā un izsniedz apliecinājumu, kurā norāda, kas uzņēmumam turpmāk jāuzskaita un par ko jāziņo. Parasti tie ir ikgadējie pārskati par gaisa piesārņojumu vai radītajiem atkritumiem, bet pašu tehnoloģiju šajā gadījumā neviens nevērtē.
Par C kategorijas reģistrāciju valsts nodeva nav jāmaksā.
| Kategorija | Piesārņojums | Dokuments | Valsts nodeva |
| A | Vislielākais | Atļauja | 853,72 eiro |
| B | Vidējs | Atļauja | 362,83 eiro |
| C | Neliels | Apliecinājums par reģistrāciju | Nav |
Nodevu apmēru nosaka MK noteikumi Nr. 666 un tas laiku pa laikam mainās, tāpēc pirms maksājuma summu vērts pārbaudīt normatīvajā aktā.
Kā noskaidrot savu kategoriju?
Kategoriju nosaka nevis nozare, bet apjoms un jauda. Kā piemērs der degvielas uzpildes stacija, kas ar gadā pārsūknēto degvielas apjomu līdz 2000 kubikmetriem ietilpst C kategorijā, bet virs šī sliekšņa jau B kategorijā.
Sliekšņi katrai darbībai norādīti likumā “Par piesārņojumu” un MK noteikumos Nr. 1082. Ja no tiem nav skaidrs, kurā kategorijā iekārta iekrīt, informāciju var iesniegt Valsts vides dienestā, kas ne vēlāk kā 14 dienu laikā sniedz atzinumu par kategoriju.
Divas lietas, kas uzņēmumiem izmaksā visdārgāk:
- Ja vienā ražotnē notiek vairākas dažādu kategoriju piesārņojošas darbības, uzņēmums iesniedz vienu iesniegumu par tām visām, bet prasības nosaka stingrākā kategorija. Piemēram, ja cehs atbilst C kategorijai, bet katlumāja B kategorijai, visai ražotnei vajadzīga B atļauja.
- Atļauja vai apliecinājums visās trīs kategorijās jāsaņem pirms darbības uzsākšanas, nevis paralēli tai.
Kādi vides dokumenti jāpievieno iesniegumam
Iesniegums reti ir vienīgais vides dokuments, ko Valsts vides dienests sagaida.
Atkarībā no darbības veida papildus var būt vajadzīgi šādi materiāli:
- Emisiju limitu projekts gaisu piesārņojošajām vielām
- Valsts vides dienesta izdotie tehniskie noteikumi, ja darbība tajos minēta
- Trokšņa novērtējums, ja objekts atrodas pie dzīvojamās apbūves
- Ūdens resursu lietošanas atļauja, ja uzņēmums iegūst pazemes vai virszemes ūdeņus
- Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojums un Vides pārraudzības valsts biroja atzinums
Kurš no tiem nepieciešams, izriet no darbības veida un objekta atrašanās vietas.
Kā pieteikties un ko iesniegt?
Gan VVD atļaujas, gan C kategorijas reģistrāciju var pieteikt elektroniski, Valsts vides dienesta informācijas sistēmā TULPE. Atšķirība ir iesnieguma saturā, proti, A un B kategorijai tas prasa pilnu ražošanas procesa aprakstu, bet C kategorijai ir īsāks.
A un B kategorijas atļauja
Iesniegumā uzņēmums apraksta visu ražošanas procesu, norādot:
- izmantotos izejmateriālus un to uzglabāšanu
- visus emisijas avotus
- ūdens un enerģijas patēriņu
- adītos atkritumus un to apsaimniekošanu
- plānoto monitoringu
Daļā gadījumu iesniegumu nodod arī sabiedrības viedokļa noskaidrošanai, kas procesu pagarina par vairākām nedēļām.
Biežākais iemesls, kāpēc iesniegums netiek pieņemts, ir nesakritība starp tajā norādītajiem apjomiem un būvniecības vai teritorijas plānojuma dokumentiem, tāpēc tos vērts salīdzināt pirms iesniegšanas.
C kategorijas reģistrācija
Iesniegums ir īsāks un tehnoloģiju neviens nevērtē, taču jāievēro divi termiņi. Iesniegumu jāiesniedz vismaz 30 dienas pirms darbības uzsākšanas, bet Valsts vides dienests reģistrē darbību 14 dienu laikā no iesnieguma pieņemšanas.
Vēl trīs lietas, kas šeit atšķiras no atļaujas:
- Reģistrācija attiecas uz konkrētu adresi, tāpēc uzņēmumam ar ražotnēm divās dažādās vietās nepieciešamas divas reģistrācijas.
- Informāciju par reģistrāciju Valsts vides dienests publicē savā tīmekļvietnē un nosūta pašvaldībai, tāpēc tā ir publiski pieejama.
- Ja darbība būtiski mainās, reģistrācijā jāveic grozījumi, bet apjoma pieauguma gadījumā tā jau var iekļauties B kategorijā, kas nozīmē jaunu iesniegumu un valsts nodevu.
Kad papildus jāveic IVN un kad SIVN?
IVN jeb ietekmes uz vidi novērtējums ir procedūra, kas jāveic pirms atļaujas saņemšanas tām darbībām, kuras var būtiski ietekmēt vidi. Tās gaitā uzņēmums sagatavo ziņojumu par paredzēto darbību, pēc tam Vides pārraudzības valsts birojs sniedz par to atzinumu. Šo atzinumu pievieno iesniegumam, jo bez tā Valsts vides dienests atļauju neizsniedz.
SIVN jeb stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums attiecas nevis uz iekārtu, bet uz plānošanas dokumentu, piemēram, teritorijas plānojumu, lokālplānojumu vai nozares attīstības plānu. Uzņēmumam tas kļūst aktuāls tad, kad izvēlētajā vietā teritorijas plānojums paredz citu izmantošanu, nekā projektam vajadzīgs, tāpēc pašvaldībai plānojums vispirms ir jāpapildina vai jāmaina.
Abas procedūras ietver sabiedrisko apspriešanu. Ar to, kā tās norit, var iepazīties paziņojumu sadaļā.
Kādas vides atskaites jāiesniedz katru gadu?
Atļaujas vai apliecinājuma saņemšana nav procesa beigas, jo līdz ar darbības uzsākšanu sākas arī ikgadējās vides atskaites, kuru apjomu nosaka dokumenta nosacījumi.
- Statistikas pārskati Nr. 2-Gaiss, Nr. 2-Ūdens un Nr. 3-Atkritumi jāiesniedz līdz 1. martam par iepriekšējo gadu, aizpildot tos LVĢMC sistēmā.
- DRN jeb dabas resursu nodokļa pārskatu iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā līdz ceturksnim sekojošā mēneša 20. datumam, bet uzņēmumi, kas nodokli maksā tikai par C kategorijas piesārņojumu, to iesniedz reizi gadā līdz 20. janvārim. Termiņus nosaka Dabas resursu nodokļa likuma 27. pants.
- Atkritumu atskaite balstās uz uzskaiti, kas jāveic visu gadu, tāpēc to nevar atlikt uz pārskata sagatavošanas brīdi.
- Ķīmijas pārskats jāsagatavo uzņēmumiem, kuri darbībā izmanto vai tirgo ķīmiskās vielas un maisījumus.
Ja dokumentā noteikts vides monitorings, paraugi jānodod akreditētā laboratorijā, jo atļaujas nosacījumos parasti ir prasīts, ka testēšanu veic tieši akreditēta laboratorija. Mēs šim darbam iesakām partnera SIA “Vides Audits” laboratorijas pakalpojumus.
Kad ir vērts piesaistīt vides ekspertus?
Daļu no šī procesa uzņēmums var izdarīt pats, jo īpaši C kategorijas reģistrāciju, bet sarežģītākos gadījumos, kur ir vairāki emisijas avoti, sabiedriskā apspriešana vai vajadzīgs emisiju limitu projekts, iesnieguma sagatavošana prasa nozares zināšanas.
SIA “Vides Konsultāciju Birojs” ar piesārņojošo darbību atļaujām strādā kopš 1996. gada. VKB vides eksperti sagatavo iesniegumus visām trim kategorijām, veic nepieciešamos novērtējumus un pārstāv uzņēmumu saziņā ar Valsts vides dienestu. Ja nav skaidrs, no kura soļa sākt, vides konsultācija parasti ir ātrākais veids, kā to noskaidrot.